ligavasiluna's Blog

augusts 5, 2010

Eh, gribu uz Lietuvu.

Filed under: Ikdiena,Mūzika — Līga Vasiļūna @ 13:09

Gribas dzimšanas dienā būt te – XIII post-folkloro, alternatyvios muzikos ir baltų kultūros festivalis Mėnuo Juodaragis


jeb 13. folkloras, alternatīvās mūzikas festivāls ‘Mēnesis melnradzis ‘(jeb tomēr ‘velns jeb ragainis’ – tā iet ka īsti lietuviešu valodu ne zinu, ne tēvs iemācīja, ne pati iemācījos).

Vēl jo vairāk, ka tur būs arī latvieši – SkyForger , Auļi un Ēnu Kaleideskops.

Bet diez vai sanāks, maciņā ir tik, cik ir, bet augustā kā reiz vairāki maka saturu patērējoši pasākumi – Laba Daba, meitas 5 gadu jubileja…

jūlijs 16, 2010

Šodien dzimšanas diena…

Filed under: Dizains,Ikdiena,laukos forši,Mūzika,ziemas krājumi — Līga Vasiļūna @ 10:25

…vienam no krāsaināko darbu meistariem. Paša gan sen vairs nav. Bet darbi dzīvo. Nebūtu http://www.google.lv  – i aizmirstu, ka reiz dzimis Josef Frank – http://www.google.lv/images?q=Josef%20Frank&hl=lv&um=1&ie=UTF-8&source=og&sa=N&tab=wi

Šoreiz speciāli neliku nevienu standarta lapu ar apkopojumu par šī talantīga cilvēka dzīvi, darbiem u.c, bet http://www.google.lv ar attēlu meklētāju – skatieties paši. Darbi , krāsas vēl joprojām fantastiski aktuālas, kaut šogad viņam aprit 125 gadi;) Man skadināvu dizains vienmēr paticis. Zinu, ka citi apjūsmos viņa citus darbus, bet man patīk viņa zīmejumi, krāsas ….audumos. Eh!

Šodien vēlu vēlu ieripinājām no laukiem. Bijām uz ļoti īsu brīdi pie maniem vecākiem. Ievācu mammas audzēto ražu saldētavai. Mans vienīgais nopelns pie tās ir sēklu iegāde, tas gan man neliedza diezgan negausīgi šķīt lakstus mammas darzā, ko gan pārtrauca negaiss, kas strauji tuvojās. ŽĒL, ka kārtējo reizi nepaņēmu fotoaparātu līdzi, jo nodomāju – mes tikai uz mazmazītiņu brīdi – lai atvestu dārzeņus saldēšanai pirms tie šajā karstumā pārauguši. Debesis bija fantastiskas! Man gan nekad no negaisiem nav bail, varbūt sen sen bērnībā, bet šoreiz ņēmu pēdu – mākoņi tuvojās ļoti ātri. Skats bij fantsastiski labs – vecāku māja pa gabalu burtiski izskatijās  kā kāda briesmoņa rīklē, kas nerija to nost, bet nāca man virsū. Bērns, kas gulēja mašīna un bijām domājuši nekustināt , lai jau paguļ – izrāvu ārā. Vīrs nesaprata, ko es plosos, lai tak paliek mašīnā. tapat tūdaļ brauksim atpakaļ uz Rīgu. Tomēr bij pilnig skaidrs, ka es maza negribētu negaisa vidū pamosties mašīnā, kad apkārt dārd un sper zibens. Pirms sāka līt, gandrīz jau bijām drošā patvērmā – vecāku mājā. Bet pirmās smagās lāses tomēr bērni dabūja un sāka visi trīs brēkt no apjukuma – apkārt tumšs, tikko pamodušies, ducina pērkons, zibeņo un krīt smags lietus virsū…Vēlāk ēdot opīša salasītās mellenes ar siltu, tikko slauktu pienu, gan visi krenķi aizmirsās. Un lielākajiem abiem jau no lietus nekādā ziņā nav bail. Mazajai tas smagais lietus noteikti bija sveša lieta – līdz šim tikai smalko lietutiņu bija izbaudījusi.

Lai nu kā – nedaudz zirņi ielasīti – sagaldīju ziemas krājumiem un saldētavā iekšā blakus vakardienas atvestajiem brokoļiem un puķkāpostiem. Pašiem mums nav. Mammai darzā nograuza stādiņus kaut kādi spradži tādos tempos, kā siseņi savos uzlidojumos. Vēlāk vairs nebija ko stādīt.

Bet tam jau nakts tirdziņš – iegādāju brokoļus pa 0,70Ls/ kg un puķkāpostus pa 0,45Ls/kg tik daudz, lai saldētavā tos varu atrast līdz pat pavasarim. Pagājušā ziemā dikti fiksi nozuda, ka šogad liku vairāk – jo nu ir nākusi klāt vēl viena ēdāja.

Ieraksts tapa 14tajā jūlijā, lai gan nu jau ir 16,jūlijs.

aprīlis 19, 2010

Mūzika. Mana.

Filed under: Mūzika — Līga Vasiļūna @ 16:05
Tags: ,

Viena no manām balsīm ir Nina Simone. Un dziesmu mūzika …Eh…

Kad uzlieku, laiks kaut kur pazūd un esmu nereāli kaut kur. Kā šodien. Tikai bērni daudz maz atgriež realitātē:) Iesim Dzekužkalnu ieņemt.

Nina Simone – Here Comes The Sun

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.