Juuu! Šī fotografe ir līdziniece man. Kā to nosaukt precīzāk? Radniecīga dvēsele? Cilvēku portreti laukos man uzreiz liekas tik saprotami, kā manis pašas radītie. Es gan vēl neesmu gatava tos atrādīt. Lai krājās. Ar laiku tiem lielāka vērtība. Un nejūtu vēl, ka būtu laiks tiem nākt gaismā. Bet tas, ka kaut kur ir līdzīga sajūtu māsa, ir vienkārši fascinējoši. Gribētu ar šo poļu dāmu iepazīties arī dzīvē.
Cik Zijas darbi līdzigi maniem, tik atšķirīgi šis fotogrāfes darbi. Un tomēr. Kā man viņas darbi patīk:D
Atbildēt