ligavasiluna's Blog

aprīlis 22, 2010

Audumi.

Filed under: rokdarbi,šūt,šūšana — Līga Vasiļūna @ 17:14
Tags: , , , ,

Vakar medīju trikotāžu. Cepurītēm. Un kokvilnas audumus bērnu lakatiņiem. Liela ir mana vilšanās, kad skaistu audumu bērniem vienkārši nav. Trikotāžu smuku dabūju. Bet plāna kokvilna, vienkāršu, skaistu rakstu, dabūjama tikai ar poliestera piejaukumu. Kas man galīgi neder. Nezinu kādēļ, bet man poliesters klāt nepatīk, ja runa ir izmantot bērniem.  Bet nu 3 salikumus izdevās atrast. Bet miera nav un meklēšu vēl kaut kur. Modelis arī uzmests un uzzīmēts. Jāķerās tik klāt. Mājā gan valda haoss, ka jau pirms izvākšanās kravājoties, jo vairs tikai nedaudz vairāk kā nedēļa vecajā vietā. Bet kaut kur mēģināšu ielīs ar savu šujmašīnu:D

aprīlis 19, 2010

Mūzika. Mana.

Filed under: Mūzika — Līga Vasiļūna @ 16:05
Tags: ,

Viena no manām balsīm ir Nina Simone. Un dziesmu mūzika …Eh…

Kad uzlieku, laiks kaut kur pazūd un esmu nereāli kaut kur. Kā šodien. Tikai bērni daudz maz atgriež realitātē:) Iesim Dzekužkalnu ieņemt.

Nina Simone – Here Comes The Sun

Rotaļu laukumi bērniem un pieaugušajiem. Lappset jeb SIA FixMan

Pirms kāda laika meklēju mūsu daudzdzīvokļu mājai rotaļu laukumu. Tā kā dzīve mazliet pārmainījas un pārceļamies uz privātmāju, tad jautājums vēl ar vien ir aktuāls, tikai ne tik lielā atvēzienā. Meklēju visos virzienos un apskatīju dažādus piedāvājumus.

Šoreiz par Lappset.

Viens no dārgākajiem, bet manās acīs vienotaļ visglītākais dizains bija  Somijas uzņēmumam Lappset jeb tā Latvijas pārstāvjiem SIA FixMan.

Uz manu emailu tika reaģēts ne tikai samēra  operatīvi, bet darbiniece arī uzzvanīja, izjautāja sīkāk mūsu vēlmes. Vēlāk sekoja sagatavots piedāvajums tieši mums 3 varinatos. Jāsaka, ka neskatoties uz augstajām cenām piedāvajums tiešām bija labs. Reāli dzīvē novērtēt braucām uz Mežaparku, kur netālu, bakus  Rīgas Zoo parkam atrodās arī FixMan uzstādītais rotaļu un vingrošanas iekārtas kā bērniem, tā pieaugušajiem.

Aizbrauciet! Aktīva pēcpusdiena sanāks ne tikai jūsu bērniem, bet arī jums. Kā darbiniece man minēja, tad tieši tā  ir – iekārtas ir domātas dažādiem vecumiem, izturīgas, drošas, glītas. Un dārgas.:D

Meža parkā laukums atrodas 0,5 km no Zoo. Ja meklē, ir arī norāde uz to. Laukumā nav tikai standarta sērijas konstrukcijas, bet arī modernāka versija rotaļu un vingrošanas laukumiem – AXIOM laukums . Tā kā vakar biju slinka bildētāja, tad to nemaz nenofotografēju. Kā arī ārpus kadra palika bērnu laukums mazākajiem apmeklētājiem, kas atrodās turpat bakus bildēs redzamajam laukumam starp šo un AXIOM laukumu. Bet AXIOM izskatās lūk tā:

Orģinālo laukuma attēlu pievienošu kādā no citām brīvdienām, kad gribēsies fotografēt:) Šoreiz jozu pakaļ divgadniekam, kurš izdomāja izklaidēties turpat, kur 5-gadīgā māsa. Tā kā māsai mazo laukumā nav kur ieskrieties, tad nācās vaktēt kā divgadnieks ložņā viņa vecumam nosacīti nepiemērotās konstrukcijās. Jāsaka, ka Lappset dikti centušies,  tajās tik maziem ir grūti tikt un uzrāpties, bet manam bērnam,  acīm redzot, arī tas nelīdz. Tikt tika augšā tikai sev vien zināmā veidā. Stāveju blakus un skatījos, lai nelien vēl augstāk, kur nebūtu vēlams, jo tur ir nobraucieniem domātas trubas, kas atrodās visai augstu. Tādam mazulim nokrist no lielajiem paredzētajām konstrukcijām un beigtos ar slimnīcas apmeklējumu… Tik mazs noteikti nolidot var , jo tas ne tikai nav paredzētas tik maziem, bet arī drošības noteikumi ievēroti kā lielākiem ļaudīm konstruējot… Tas šīs vietas iekārtotajam, lai vai kas tas būtu, MILZĪGS mīnuss, jo ne visi vecāki skatās, ko bērns dara. Ne visi apzinās, ka šī vai tā konstrukcija nav domāta tik maziem. Man bērns 2 gados veiklībā stipri sit pušu daudzus savus vienaudžus gan svarā, gan garumā, gan veiklībā, bet ne visi var mierīgi ielaist tik mazu lielo konstrukcijās. Tur neredzēju nevienu norādi, kas ir gatavojis, cik un kādam vecumam paredzēts. Domāju, ka lielā konstrukcija nu noteikti nav divgadīgiem domāta. Lai ar ražotājs jau izgatavojot viltīgi ir ņēmuši vērā, lai tās nosacīti ir ar apgrūtinatu pieejamību tik maziem bērniem, tomēr būs bērni, kam tas nebūs šķērslis.  Ja tas bija FixMan jaizdara, tad nav skaidrs, kādēļ var uzstādīt tik dārgas konstrukcijas, bet nav elementāras norādes, kas izgatavojis un kādam vecumam domātas. Ja tas bija zemes apsaimniekotajam, acīm redzot , pilsētai jāizdara, tad ar nav skaidrs, kā var neatrasties tādam ” sīkumam” nauda, ja ir uzliktas tik dārgas konstrukcijas. Dārgas un labas, bet…It kā sīkums, tomēr man tas liekas būtiski, kam būtu jā būt bērnu un vingrošanas laukumos.

Laukumi ir forši. Gan pusaudžiem un pieaugušajiem domātais lielais, gan mazajiem, gan vingrošanas komplekss aktīviem cilvēkiem (arī tas ir dažādiem vecumiem piemērots), gan dizaina smukums AXIOM, kur var forši izlēkāties arī tādas mammas kā es. Visu izmēģināju līdzi bērniem, izņemot mazajiem domāto:D

Vienkārša un ļoti forša lieta ir trosēs iekārtās šūpoles, ar kurām var gan laisties lejā no uzkalnītes , gan šūpoties. Arī pieaugušie. Lappset mācējuši parūpēties par drošību, stabos kājas neietrieca arī vīrs, kurš teju 2 metri garšs.

Cenas? FixMan ir iegūldījuši lielas summas acīmredzot.  Zinot, cik maksā viena maza konstrukcija, lielaka kompleksā konstrukcija, uzmetu +/- aplēses, ka tur ir entie desmiti tūkstoši ielikti Rīgas iedzīvotāju labklājībai un arī  – savai reklāmai. Malači. Par vienu sakārtotu vietu arī vairāk.

Mēs brauksim vēl, tur ir kur izkustieties un labi pavadīt laiku. Lēti arīdzan, jo neviens neiekasēs neko par konstrukciju izmantošanu. Tik cik ceļš līdz tam no mājam katram…

Ja man būtu daudz naudas, gribētu kaut ko nelielu pie jaunās privātmājas, bet diemžēl, neliela konstrukcija ar slidkalniņu, vēl kādām trepēm un šo to klāt maksā vidēji 2 līdz 5 tūkstoši kā minimums. Šūpoles, kur bakus var šūpoties 2 bērni ~ 550 Ls

Sīkāk cenas nesaukšu, jo katrs var uzzināt uzrakstot  vai uzzvanot FixMan :

Tālr.: +371 67 616 465

Fakss: +371 67 616 481

Adrese: Vienības gatve 87H, Rīga, LV-1004

www.fixman.lv

aprīlis 18, 2010

Divas fotogrāfes.

Filed under: fotogrāfija — Līga Vasiļūna @ 14:08
Tags: , , , , , ,

Juuu! Šī fotografe ir līdziniece man. Kā to nosaukt precīzāk? Radniecīga dvēsele? Cilvēku portreti laukos man uzreiz liekas tik saprotami, kā manis pašas radītie. Es gan vēl neesmu gatava tos atrādīt. Lai krājās. Ar laiku tiem lielāka vērtība. Un nejūtu vēl, ka būtu laiks tiem nākt gaismā. Bet tas, ka kaut kur ir līdzīga sajūtu māsa, ir vienkārši fascinējoši. Gribētu ar šo poļu dāmu iepazīties arī dzīvē.

Zosia Zija

Cik Zijas darbi līdzigi maniem, tik atšķirīgi šis fotogrāfes darbi. Un tomēr. Kā man viņas darbi patīk:D

Liz Wolfe

aprīlis 16, 2010

Urā! Man ir darba rīks.

Filed under: Vecu lietu labošana,šūt — Līga Vasiļūna @ 03:45
Tags: , , , , ,

Nav gan gluži tik pamatīgs pasākums, kā pirms 4 gadiem foto tehnikas meklēšana, atrašana un braukšana iegādāties uz Ameriku, bet tomēr labu brīdi tam briedu. Man gluži negaidot iepriecināja pašas mamma. Uzdāvināja kapitālu tam. Es pati krāju un droši vien vēl labi ilgi krātu. Šušanas darba rīkiem. Līdz šim, lai ar daudzi redzot uzšūto netic, šuvu rokām. Īstenība, visai nelietderīgi iztērēts laiks šajā gadsimtā:D To ko varētu ar mašīnu izdarīt dažās sekundēs, es knibināju stundās. Atdarinot mašīnas dūrienus…

Bet nu jā. Makā ir tik, cik ir. Man tā īsti nesanāca nekad tai. Vienmēr atradās kaut kas cits, kur vairāk vajadzīgs ielikt. Tagad bija ideja, laiks tās īstenošanai(ko tik nesadara un neizdomā esot bērnu kopšanas atvaļinājumā), gan gala beigās – nauda tam. Ar mammu gan mums nesanāk pārāk bieži tikties. Beidzamo reizi februāri vecāsmātes bērēs. Viņa laukos, kopš avārijas pārāk apkārt neskraida, jo pie lielākas piepūles visas malas sāp, bet man līdz tiem laukiem jātiek. Kamēr bija sniegs, ar sēdināto Audi diezgan nereāli iepeldēt pa dziļajām kupenām mūsu lauku mājā. Kad atkusa, atkal tas pats. Sazvanamies gan bieži. Vienā no sarunām teicu, ka man padomā vairāki forši modelīši bērniem, bet ar rokām nevaru sašūt. Mamma piedāvāja savu palīdzību finansiālu, no kuras neatteicos. Šodien mājās ienesu kasti ar Janome overloku http://sujmasinas.lv/?wp=30&sg=80&sid=437  un viss vienkāršāko šujmašīnu, kurai nav entu entie dūrieni, bet cena nesasniedzama:)http://sujmasinas.lv/?wp=30&sg=78&sid=435 Un vēl veselu audumu blāķi, lai gan mājās jau ir neizlietoti audumi vesela kaste.

Man gan ir vēl lietas, ko gribās. Bet līdz tam man vēl augt. Gan zināšanās, gan finansēs:D Varbūt reiz pačukstēšu, kas tas ir…

Nu ko, atliek tikai pabeigt pavasara tīrīšanu, uzmest idejas taustāmā veidā un aiziet! Tiesa, dienas kārtībā ir manas bernības laika lelle-bēbis, kuram jāpāršuj vēders. 80to sākumā nebija ne Anabellas, ne Beibī borni, ne kas tamlīdzīgs. Bet arī bija, protams, lelles kā bēbji. Manējais vēl dzīvs. Tiesa, ar ļoti izdilušu vēdera audumu, vecu, kunkuļos savēlušos vati. Abiem tiem nāksies no bēbja šķirties, jo šūšu jaunu. Adums ir, mašīna ir, tikai vēl vēdera pildījums jāsagādā. Un brīvdienās jāpiekerās klāt, esmu meitai apsolījusi.

aprīlis 14, 2010

Vecas lietas. Atmiņas un laiks.

Pāvākšanās ir laba lieta. Tas mums ļauj izvērtēt , cik dikti esam ieauguši lietās un ir laba iespēja no lielas daļas atbrīvoties.

Šodien aktīvi turpināju šķirot mantas.

Pukojos par nejēdzīgajām lielajām kastēm, ko vīrs iegādājies Depo. Visām jālīmē ciet apakšas, jo netur pat vieglas drēbes.  Līmlente izlietojas metriem, kilometriem. Kas tas par kartonu, ka lokās kā vien NEVAJAG. Ne kastes, bet pļurzas. Dikti daudz laika vajadzīgs, lai salīmētu.

Vēl vairāk laiku vajag, lai sašķirotu bezgalīgās bērnu mantu kaudzes. Nu kur man bija prāts, kad to visu sagādāju. Smieklīgākais, ka beidzamo pusgadu lielākā daļa nostāveja nesašķirotas, samestas kastēs. Iztikām. Tātad nevajag. Bet nezinu vai saņemšos pārdot, atdot. Man vienmēr liekas, ka tas vai šitas noderēs. Bez tam mantas stāv visādiem vecuma posmiem no 0 gadiem līdz pieaugušam vecumam. Mums bērniem ir tik maza vecuma atšķirība, ka nav vienkārši jēgas vairs no vecāka bērna pārdot un tad jaunākiem pirkt. Visu, kas vecākajam, manto jaunākie.  Bet visu laiku ir kādas tobrīd liekās mantas. Kuras bērniem ir vai nu vēl par ” lielu” , vai nu jau par ” mazu”. Bet nu, ko līdz mazā izaugs, būs jarevidē mazākās mantas uz neatgriešanos. Vairāk kā 3 nav mūsu plānos. It kā:)

Škirojot gadiem iekrātās lietas nejuši izcēlu mazu, plānu grāmatiņu. Nē – drīzāk burtnīciņu.  Viena no retajām manām gatavotajām lietām, kas izdzīvojusi līdz šim laikam. Iespējams, būtu vēl, ja vien 93. vai 94. gadā jaunākais brālis nebūtu nosvilinājis dzīvoklī bērnu istabu, kas mms visiem 4 bija kopīga. Tur sadega lielākā daļa viss, kas vien glabājās. Zīmejumi, daļa fotogrāfiju, manas pasakas, stāsti, vēstules no rūķiem, ar kurām ilgi ilgi māniju savu māsu un viņa tām ticēja…Štrunts par drēbēm, tās 90to sākumā tā kā tā mums bija maz. Bet žel radīto lietu, kuras būtu šobrīd interesanti pašai papētīt un izlasīt. Vēl jo vairāk, ka man mājās aug aktīvi fantazētāji.

Bet par mazo grāmatiņu. Tā ir nepabeigta pasaka.  Vairāk kā pasaka, mani ieinteresēja grāmatiņas vāks. Es atceros tās sajūtas, kad gatavoju to un kā dārgu lietu slēpu no jaunākajiem. Tobrīd labu papīru nebija viegli dabūt arī Rīgā. Kur nu vēl laukos. Mazā Lietuvas pierobežas ciemā. Neatceros, kur to dabūju. Iespējams, ka Rīgas radi atveda. Varbūtt kāds cits uzdāvināja. Jo tas laiks mūsu ģimenei bija trūcīgs. Grāmatiņa vairs ne īpaši labi izskatās, jo gadiem mētājusies man līdzi. Un kopš aizgāju mācīties un faktiski izvācos no mājām, esmu  vismaz  10 reizes pārcēlusies. Nu būs 11tā. Katru reizi tā bružājusies līdzi.

Radās jautājums, kur lai šobrīd dabū tādu papīru? No virspuses kā zaļš samts. Kā audums teju vai, bet tomēr tas nav audums. Kaut kas tamlīdzīgs. Otrā pusē vienkārši papīrs. Nekur tādu neesmu redzējusi. Vai Rīgā tāds ir? Būtu man kur izmantot, ja vien zinātu, kur tādu var iegādāties.

aprīlis 13, 2010

Papīru meklējumos.

Filed under: Papīrs — Līga Vasiļūna @ 21:13
Tags: , , , ,

Rīt jāizskrien ievākt daži dokumenti, lai tuvāk nāk mirklis, kad beidzot varēsim pārvākties uz māju. Un izskriešu līkumu papīru meklējumos. Ja tā padomā, mums mājā ir milzīgs daudzums veciem žurnāliem, katalogiem u.c, kurus viram neļauju mest laukā. Un vecs melns koferītis no koka, kas ir izceļojies pa pasauli, braukājis man uzticīgi uz skolu līdzi, kad no savas dzimtās pierobežas Neretas novadā devos uz Smilteni. Nu jau gadus vismaz 10 tajā krājās izgriezti attēli. Kolāžām, citiem darbiem. Jebkam, kur vien varētu noderēt. Mājās man nav saglabāts neviens mans darbs. Visi atdoti, uzdāvināti. Katrs, ko radu no jauna, kaut kur aizceļo. Bet esmu nobriedusi, ka beidzot izgatavoš arī kaut ko sev.

13.aprīlis

Filed under: Ikdiena — Līga Vasiļūna @ 16:10
Tags: , ,

Man grūti izsekot laikam līdzi. Jūk datumi. Nedēļas dienas un stundas. Mājās dzīvojot tas gan nebūtu brīnums. Mēģinu visu pierakstīt. Aizvakar steidzos nokārtot mūsu jaunās mājas dokumentus un vīra mamma līdzi iedeva žurnālu, lai nesalokās svarīgi papīri. Tur bij raksts par cilvēka smadzeņu ietilpību, spējām un robežām. Un versija, tas esot tikai mīts, ka cilvēka smadzenes ir teju neierobežotas ietilpības. Par to, ka šajā informācijas laikmetā mums tajās nemaz vairs nav tik daudz brīvas vietas. Līdzīgi kā datora cietais disks aizņems ar kaudzi nevajadzīgām lietām…
Un es aizdomājos.
Varbūt es nevaru iztīrīt savas smadzenes, bet es varu ierobežot to, ko uzņemu. Īstenībā es ja sen tā dzīvoju. Mūsmājās TV skatās reti. Avīzes gan lasu, bet maz. Ja godīgi, tikai tad, kad strādāju ikdienā ar sekoju informācijai. Šobrīd no pagājušā gada oktobra mierīgi pildu mammas funkcijas.
Informējos tikai tik daudz, cik pati izvēlos. Nekad nebūtu domājusi, ka tas ir pat ļoti iespējams un vienkārši izdarāms.

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.